Visā pasaulē ir trīs tēmas, par kurām cilvēkiem vienmēr būs par ko parunāt - politika, pretējā dzimuma pārstāvji un reliģija. Katra no sarunām pārsvarā nekad nenovedīs pie vienota viedokļa. Vai nu tas būtu politiskais līderis un partija par kuru vēlēt, vai kurā konfesijā esi iestājies, vai arī meitenes ideālais augums un sejas proporcijas. Katra no šīm sarunām īsti nenovedīs pie laba gala, jo beigu beigās kādam tava sapņu meitene vai mīļākā ticība nešķitīs laba, līdz ar to konflikts būs neizbēgams. Kur nu vēl mans mīļākais saeimas deputāts, Kabanova kungs, kādam neiepatiksies. Līdz ar to nevēlos es runāt par politiku, jo tur mums jau ir 100 gudrie, kā arī necentīšos aizlienēt jūsu prātu ar savām fantāzijām par meitenēm.
Šoreiz, mīļais lasītāj, es vēlēšos iepazīstināt ar releģisko grupējumu, kas ir pastafarianisti, jeb cilvēki, kas uzskata, ka visu apkārt mums redzošo ir radījis Lidojošs Spagetti Briesmonis.
Viss aizsākās kādu labu laiku atpakaļ ar cilvēku vārdā Bobijs Hendersons (ne varenais šāvējs), kurš sevi uzskatīja par norūpējušos pilsoni, jo redzēja problēmas starp evolūciju un dogmatisko kreacionismu skolu sistēmā. Tad kādā dienā viņš izlasīja tekstu, kas bija izņemts no kādiem svētajiem rakstiem, kurš skanēja šādi "kad es biju dievs vecajā derībā, es biju briesmonis". Tad pēc dienas Bobijs aizsūtīja zīmējumu, kurā bija paskaidrots, ka visu pasauli ir veidojis lidojošs spagetti briesmonis un pirāti ir iecelti kā orģinālie pastafaristi, kuru šī brīža trūkums tiek vainots pie globālās sasilšanas( par 30$ var iegādāties sertifikātu un parūpēties par pasaules atdzesēšanu), un pats Hendersons bez maz vai ir pāvests. Man jau liekas, ka viņam bija nepieciešams meklēt 12 apustuļus un doties svētceļojumā ap savu vietējo pagasta māju, bet bez visas staigāšanas, viņš ļoti ātri ieguva daudzus domubiedrus, kuri arī bija norūpējušies par to, kas notiek skolu sistēmās, līdz ar to arī radās interneta adrese, sava bībele, pasaules atpazīstamība, pat spēle tika izveidota, kurā ar spagetti saru vajadzēja piekarties cilvēkiem, lai viņi pēc nāves nokļūtu vietā, kur ir alus vulkāns un eksotisko dejotāju fabika, kas ieiet spagettī veidotā kalnā.
Ja godīgi, tad es domāju, ka tas ir labāks variants par Islama ticību, kur nomirstot cilvēkam iedod 72 jaunavas. Bet viņas ir tikai 72 uz visu mūžību, un cik es esmu dzirdējis, tad tas ir ļoti ilgi.
Var smieties vai raudāt par šo sava veida ņirgāšanos, bet 2005. gada beigās šīs releģijas pārstāvji piedāvāja 250`000$ (vēlāk pacelts līdz 1`000`000$) par to, lai kāds pierāda, ka Jēzus Kristus nav bijis Lidojošā Spagetti Briesmoņa dēls (līdz šim neesmu dzirdējis, ka kāds to būtu pierādījis, jo tomēr 1 miljons zaļās naudas zīmītes ir labs arguments, lai pacenstos). Kā arī par šo fenomenu tika aprakstīts daudzās populārās avīzēs (NYT, Washington Post etc..), kā arī apspēlēts daudzās multenēs.
Beigu beigās, ir arī stāsti, kur cilvēki arī iziet cauri metāla detektoriem, uztaisa vadītāja apliecības, nobildējas pasei ar sietiņiem vai citiem spagetti kāšamajiem instrumentiem, lai tikai pierādītu savu taisnību, ka arī šī ir relegīja. Muļķīgi, bet vismaz jautri.
P.S. Patīkamākais bija tas, ka katra nedēļas piektā diena ir kā svētā diena, if you know what i mean.
